Vai efektīvāk ir veikt vienu gruntskrāsas un krāsas krāsu, vai izlaist grunti un izmantot divus krāsas slāņus? Sienas jau ir krāsotas agrāk.
Daudzi topošie pašdarbnieki nezina, ko darīt no gruntskrāsas. Vai tas vienmēr ir nepieciešams, vai tas ir pilnīgi neobligāti? Vai gruntēšana kādreiz ir kritisks solis krāsošanas procesā? Vai spēcīgākais arguments par labu gruntskrāsai ir tikai tas, ka tā ir gudra lieta? Citiem vārdiem sakot, kad ir nepieciešama gruntēšana?
Pirmais, kas jāzina par grunti: tas jālieto tikai uz nekrāsotām virsmām. Tātad, ja vēlaties savai mājas vainaga formēšanai kaut kam piešķirt jaunu krāsu, pieņemsim, ka nav nepieciešams gruntēt, ja tas kaut kas ir krāsots iepriekš. Vienkārši notīriet to ar TSP un ūdens šķīdumu, pēc tam pārejiet pie krāsas.
Tomēr neapstrādātas koksnes paraugprakse ir sākotnējā gruntējuma / hermētiķa slāņa uzklāšana. Tas neļauj koksnes sulai mainīt krāsu. Pa ceļam grunts ērti aizpilda nelielas grumbas un padziļinājumus virsmā. Bet galvenais, ko grunts dara, kalpo kā vienmērīgs substrāts zem augšējā slāņa apdares.
Daudzi produkti mūsdienās apvieno grunti, blīvējumu un virskārtu vienā formulējumā. Šīs pašizkrāsojošās krāsas ir pārsteidzoši efektīvas, ņemot vērā, ka tās ļauj darbu pabeigt īsākā laikā un bez mazākām grūtībām. Jūs ietaupāt arī naudu, ja nav jāiegādājas gruntskrāsas un krāsas pietiekamā daudzumā vairākām kārtām.
Pat ja tā, grunts paliek vērtīgs resurss pašdarinātāju arsenālā. Visnoderīgākie ir tie grunti, kas īpaši izstrādāti konkrētam pielietojumam. Piemēram, drywall grunts nav aizstājējs, kas lieliski darbojas, jūs uzminējāt to drywall. Tāpat metāla grunts ir būtiska, ja krāsojat kailu metālu. Un, ja vēlaties iegūt pilnīgi gludu, spīdīgu apdari, neriskējiet: izmantojiet grunti, kas ieteicama jūsu izvēlētajai emaljas krāsai.